Anita Ozola Veselība

Ļoti bieži savā praksē sastopu cilvēkus, kuri saka vienu un to pašu:
“Es eju pie ārstiem, nododu analīzes, un man pasaka, ka viss ir normas robežās. Bet es taču nejūtos labi.”

Un tad sākas neizpratne par to, kas īsti notiek ar organismu.
Ir nogurums, kas nepāriet arī pēc brīvdienām. Ir sajūta, ka trūkst enerģijas pat ikdienas lietām. Daudzi stāsta par smadzeņu miglu, grūtībām koncentrēties, sliktu miegu, trauksmi, gremošanas problēmām vai vienkārši sajūtu, ka kaut kas nav kārtībā, lai gan analīzēs vēl nav izteiktu noviržu.

Un te ir svarīgi saprast vienu lietu - organisms ļoti bieži signalizē jau daudz agrāk, pirms parādās nopietnas problēmas vai diagnozes. Ķermenis ar mums runā caur simptomiem, pašsajūtu, miegu, emocionālo stāvokli un enerģijas līmeni.

Tieši tāpēc man ir svarīga holistiska pieeja veselībai. Funkcionālajā medicīnā mēs neskatāmies tikai uz vienu simptomu vai vienu analīžu rādītāju. Mēs skatāmies uz cilvēku kopumā - uzturu, dzīvesveidu, stresu, miegu, ikdienas ieradumiem un organisma kopējo darbību.

Ticiet man - organisms neprasa vēl vienu tableti simptomu apspiešanai. Tas vienkārši prasa, lai mēs beidzot tajā ieklausāmies. 💚

Ja jūti, ka arī Tavs organisms jau kādu laiku mēģina Tev ko pateikt, iespējams, ir pienācis laiks tajā ieklausīties.

📩 Sazināmies:
https://www.ozolaveseliba.lv/

Nogurdina ne tikai stress. Nogurdina arī nepārtraukta sevis turēšana rokās.
Ir cilvēki, kuri ārēji izskatās ļoti spēcīgi.
Viņi:
– tiek galā,
– palīdz citiem,
– neizrāda emocijas,
– turpina strādāt arī tad, kad ir grūti,
– reti sūdzas,
– vienmēr “savācas”.

Taču ilgstoša emociju apspiešana un nepārtraukta sevis kontrolēšana organismam prasa ļoti daudz enerģijas.
Pētījumi psiholoģijā un neirozinātnē rāda, ka hroniska emocionāla spriedze var būt saistīta ar paaugstinātu stresa hormonu līmeni, miega traucējumiem, trauksmi, emocionālu izsīkumu un pat fiziskiem simptomiem.

Cilvēks var būt noguris ne tikai no darba vai pienākumiem.
Dažreiz cilvēku nogurdina nepārtraukta nepieciešamība:
– būt stipram,
– visu kontrolēt,
– neizrādīt vājumu,
– “turēties”.
Un bieži apkārtējie to pat nepamana.
Daudzi cilvēki ir tik ļoti pieraduši funkcionēt izdzīvošanas režīmā, ka vairs neapzinās, cik liela iekšējā spriedze viņos patiesībā uzkrājusies.

Spēja sajust savas emocijas, atzīt nogurumu un lūgt palīdzību nav vājums.
Tā ir būtiska emocionālās veselības daļa.

Varbūt ir vērts sev godīgi pajautāt: vai es patiešām jūtos labi?
Vai arī esmu vienkārši pieradis visu laiku “turēties”?
Un svarīgi atcerēties — ar visu nav jātiek galā vienatnē.

Dažkārt būtisku palīdzību var sniegt gan funkcionālā medicīna, gan dažādas psiholoģiskās prakses, tai skaitā hipnoterapija, palīdzot labāk izprast sevi, savu ķermeni un ilgstoši uzkrāto emocionālo spriedzi.

Rūpējieties par sevi! ❤️

⚠️ Mana sniegtā informācija paredzēta izpratnes veicināšanai par veselību un funkcionālās medicīnas pieeju. Individuāli ieteikumi iespējami tikai konsultācijā, izvērtējot veselības stāvokli un analīzes.

Kāpēc daži cilvēki nespēj būt mierā?

Dažreiz cilvēks saka:
“Es gribu mierīgu dzīvi.”
Bet brīdī, kad dzīve kļūst mierīgāka, parādās nemiers.

Pēkšņi:
– gribas kaut ko pārbaudīt,
– rodas sajūta, ka “kaut kas nav kārtībā”,
– sākas pārdomas,
– tiek radīti konflikti,
– cilvēks pats atkal ieiet stresā un pārslodzē.
Un tas nav rakstura vājums.
Mūsdienu neirozinātne skaidro, ka ilgstošs stress un paaugstināta spriedze var mainīt nervu sistēmas darbību. Organisms pierod dzīvot paaugstinātas aktivācijas režīmā.
Tas nozīmē: mierīgs stāvoklis vairs nešķiet pazīstams.
Savukārt stress, steiga, emocionāla spriedze vai nemitīga aizņemtība kļūst par “normālu” sajūtu.

Pētījumi rāda, ka hroniska stresa laikā smadzenes ilgstoši darbojas paaugstinātas modrības režīmā, un cilvēkam var kļūt grūtāk pilnvērtīgi atslābināties un justies droši mierā.
Tāpēc dažiem cilvēkiem miers sākotnēji šķiet:
– garlaicīgs,
– neērts,
– pat biedējošs.

Taču nervu sistēmu iespējams pakāpen*ski “pārmācīt”. Miers nav tukšums. Miers ir sajūta, pie kuras dažkārt organismam no jauna jāiemācās atgriezties.
Ko arī Jums patiesi no sirds novēlu!

Vai esi sevi pavērojis stresa situācijās?

Daži sāk grauzt nagus.
Citi košļā lūpas vai matus.
Kāds šūpo kāju.
Vēl kāds nepārtraukti klikšķina pildspalvu.
Cits bez apstājas skrollē telefonu.

Šīs darbības bieži notiek automātiski. Pat nemanot.
Parasti tie nav vienkārši niķi vai slikti ieradumi.
Tas ir veids, kā nervu sistēma mēģina mazināt spriedzi, trauksmi vai iekšēju diskomfortu.

Dažreiz šādi ieradumi izveidojas jau bērnībā un saglabājas gadiem.
Cilvēks pie tiem pierod tik ļoti, ka vairs pat nepamana.
Taču aiz katras automātiskas darbības parasti ir kāds iemesls.
Tieši tāpēc ilgtermiņā ne vienmēr palīdz tikai gribasspēks vai aizliegumi.

Daudz svarīgāk ir saprast:
👉 ko organisms mēģina pateikt,
👉 kāpēc un kad šī reakcija radusies.

Ar šādiem ieradumiem iespējams strādāt arī ar dažādām hipnoterapijas metodēm.

Ko stresa situācijās dari Tu?

Sveicu Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā! 🇱🇻

Brīvība nav tikai valsts. Tā ir arī mūsu pašu iekšējā sajūta — kā mēs jūtamies savā ķermenī, savās domās un savā ikdienā.
Es savā darbā bieži redzu, cik daudzi dzīvo režīmā “autopilots” — skrien, dara, cenšas, bet patiesībā nejūtas labi. Un tad brīvība pazūd.
Patiesa brīvība sākas ar apzinātu izvēli par sevi — par savu veselību, līdzsvaru un dzīves kvalitāti.

Lai šie svētki atgādina ne tikai par mūsu valsts stāstu, bet arī par katra paša iespēju dzīvot vieglāk, veselīgāk un saskaņā ar sevi. 🌿

Ar patiesu cieņu un labas veselības vēlējumiem,
Anita Ozola

Tikko iznācis jaunais žurnāla “Par Veselību” pielikums “Aptaukošanās”.
🟢 Šajā numurā atradīsi arī īsu stāstu par manu pieredzi un holistisko pieeju — kā skatīties dziļāk, meklēt cēloņus un beidzot sakārtot savu pašsajūtu ilgtermiņā.
Manā praksē es arvien biežāk redzu — ar simptomu ārstēšanu vien nepietiek. Ir jāmeklē cēloņi un jāveido ieradumi, kas patiešām strādā ilgtermiņā.
📖 Ja Tev šī tēma ir aktuāla — iesaku izlasīt.
Un, ja jūti, ka ir laiks beidzot sakārtot savu pašsajūtu nevis uz īsu brīdi, bet pa īstam —
👉 piesakies uz konsultāciju: https://ozolaveseliba.lv/