Anita Ozola Veselība

Kuri ir 12 Šislera sāļi?

Iepriekšējā postā solīju pastāstīt, kuri tad ir tie 12 sākotnējie Šislera sāļi. 🌿
Šobrīd šo tēmu studēju plašāk, ne tikai vienā grāmatā. Salīdzinu dažādus avotus par Šislera sāļiem, lai saprastu gan pašas sistēmas vēsturi, gan to, kā tā tiek skaidrota un izmantota mūsdienās.

Šislera sistēmas 12 pamata sāļi ir:
✨1. Calcium fluoratum – kalcija fluorīds
✨2. Calcium phosphoricum – kalcija fosfāts
✨3. Ferrum phosphoricum – dzelzs fosfāts
✨4. Kalium chloratum – kālija hlorīds
✨5. Kalium phosphoricum – kālija fosfāts
✨6. Kalium sulfuricum – kālija sulfāts
✨7. Magnesium phosphoricum – magnija fosfāts
✨8. Natrium chloratum – nātrija hlorīds
✨9. Natrium phosphoricum – nātrija fosfāts
✨10. Natrium sulfuricum – nātrija sulfāts
✨11. Silicea – silīcija dioksīds
✨12. Calcium sulfuricum – kalcija sulfāts

Tie ir minerālvielu savienojumi, kurus Vilhelms Šislers 19. gadsimtā iekļāva savas biochemijas sistēmas pamatā.

Man pašai šobrīd interesantākais ir saprast ne tikai nosaukumus, bet arī to, kādu lomu katram no šiem sāļiem piedēvē Šislera biochemijas pieejā un kāpēc tieši šie savienojumi tika izvēlēti.
Ja jums šī tēma interesē, nākamajā reizē varu sākt ar pirmajiem dažiem sāļiem un izstāstīt par tiem saprotamāk, pa vienam solim, lai nav jāapgūst visa Mendeļejeva tabula vienā vakarā. 😊

Šislera sāļi.
Pēc iepriekšējā posta saņēmu vairākus jautājumus par Šislera sāļiem, tāpēc turpinu šo tēmu. 🌿
Šislera sāļu pieeju 19. gadsimtā izveidoja vācu ārsts Vilhelms Heinrihs Šislers. Viņš aprakstīja 12 minerālvielu savienojumus, uz kuriem balstīja savu tā saukto biochemijas jeb šūnu sāļu sistēmu.
Šislera ideja bija, ka noteiktu minerālvielu līdzsvars ir saistīts ar normālu šūnu darbību un ka ļoti mazas šo minerālvielu devas varētu palīdzēt organismam šo līdzsvaru uzturēt.

Te gan ir svarīgi saprast vienu būtisku atšķirību.
Šislera sāļi un parastie minerālvielu preparāti darbojas pēc atšķirīgas pieejas.
Piemēram, magnija, dzelzs vai kalcija preparāts satur noteiktu minerālvielas daudzumu, lai organismam to reāli piegādātu. Savukārt Šislera sāļi tiek lietoti daudz mazākās, atšķaidītās devās.
Tāpēc, ja analīzēs ir konstatēts, piemēram, dzelzs vai citas minerālvielas deficīts, Šislera sāļus nevajadzētu uztvert kā parasta minerālvielu preparāta aizvietotāju.
Šislera sāļu izmantošana pieder pie komplementārām pieejām, un šī joprojām ir tēma, ko ir interesanti pētīt un izzināt arī mūsdienu skatījumā. Zinātniskajā vidē par šo pieeju joprojām ir dažādi vērtējumi, tāpēc man ir svarīgi uz to skatīties ar interesi, bet vienlaikus arī ar veselu kritisko domāšanu.
Tieši tāpēc man šo tēmu ir interesanti pētīt, salīdzināt dažādus avotus un skatīties uz to gan vēsturiski, gan no mūsdienu zināšanu skatupunkta.

Ja jums ir interese, nākamajā postā varu izstāstīt, kas ir šie 12 sākotnējie Šislera sāļi.